Vai cilvēks piedzimstot ir ļauns? un izglītojoties paliek ....?

Jau piedzimstot, mēs esam personības, ar savu raksturu un nolikto dzīvesstāstu. Pieņemsim, ka ne tikai mūsu dvēseles izvēlās vecākus, bet pašas izvēlas savu likteni, nospraužot grūti sasniedzamus mērķus. Ja neticat šai teorijai, tad vienkārši pieņemat, ka mūsos ir viss, gan ļaunais, gan labais, un mums ir izvēle, kam ļauties?

piedzimsot nav ļauns - pasaule sabojā, rada stereotipus un naidu.

Cilvēks piedzimstot ir nevainīgs, bet audzināšana, dzīvesveids, apkārtējā vide apstākļi un cilvēki viņu izmaina uz slikto pusi.

piedzimstot nevar buut ljauns

tieshi otradi,piedzimst labs tikai kads vinjs paliek veelaak,tas atkarigs no taa kaadu dziivi vinjsh redz sev apkart.

Piedzimst kā balta tīra lapa, uz kuras katrs tuvinieks uzvelk kādu zīmi, labu vai ļaunu, vai arī itkā labu, bet izrādās, ka saprasta tika ne tā un palika ļauna.

Nee, es esmu paarliecinaata, ka ljauns piedzimt nevar. Paskaties uz mazuliishiem! Ja tu vinjam smaidi, paarsvaraa vinjsh smaidiis pretii, ja tu raudi, arii vinjsh savilks sejinju vai briiniisies par to kas notiek. Cilveeks jau piedzimstot ir sociaala buutne un ljooooti lielaa meeraa vinja uzvediibu ietekmee vide, cilveeki, apstaaklji.... Tas ko vinjsh sanjem no sev vistuvaakajiem- glaasti, smaidi, labestiiba, jeb bailes, saapes, pamestiibu, nedroshiibu.... taas ir lietas, kas jau no pirmajaam dienaam lielaa meeraa muus veido. Esot pat peiraadiits, ka jau gruutnieciibas laikaa mazuliiti ietekmee maates juutas, satraukumi, cieshanas vai laime... ne velti cilveeki runaa par mieriigiem vai nemieriigiem, laimiigiem vai nelaimiigiem mazuliishiem... Ljaunums... taa ir taada slidene un ne tik viennoziimiiga lieta...

cilveks piedzimstot ir ka balta lapa,kas velak sak visu apgut un macities no dzives

jaa,tieshi taa

Tikko piedzimis tīģeris ir tikai maziņš kaķēns.

piedzimstot ir abas puses iekshaa un augot attistaas vairaak viena no taam..:)