Vai tu esi kādam cilvēkam vai dzīvniekam izglābis dzīvību?

Vienreiz sanāca tā ka ar draudzeni skrējām uz vilcienu, draudzene tik paguva ielikt vienu kāju vilcienā, kad vilciena durvis aizvērās, tas sāka braukt un vilka manu draudzeni līdzi, fū par laimi paspēju viņu laikus izraut, jo vilciens nemaz i netaisījās apstāties... Vēl ejot ziemas vakarā no stacijas uz kojām, redzēju pieturā tusējam vienu jauniešu baru. Tieši pirms manis gāja viens džekiņš, kas arī mācijās manā skolā tikai pēc pamatskolas (mēs par mazajiem viņus saucām:)), te pēkšņi viens no tā bara ap gadiem 20 sāka piesieties tam mazajam, nu varēja redzēt ka viņam dūres uz kaušanos vien jau niez, lieki teikt, ka tas mazais kekss tiktu riktīgi atspārdīts šajā nevienlīdzīgajā cīņā- nu ko- kaut gan nebijām pazīstami,me paātrināja soli, piegāja tam mazajam klāt un sāku ar viņu runāt kā vecu čomu, vēl viņam elkonī ieķēros un savā ātrajā gaitā vilku viņu līdzi, tas idiots pat attapties nepaspēja- laikam ko tādu nebija gaidījis... Īstenībā es 100% piekrītu tam, ka vienaldzība ir tā, kas nogalina...  

ja......mazu puiku ielūzušu ledu.....un ....vispar man kauns
vel padomās par mani viskautko....

tas ir tu nepadomaji,bet citi
es tač ļauns

Tāpat kā Duudinjaa-esmu kaķim savam putniņu atņēmusi. :) un sen atpakaļ, ar mammīti pa mežu staigājot, pamanījām lielu, melnu kraukli, kurš tā dīvaini staigāja. Viņš nevarēja palidot, šķiet, spārniņš bija traumēts. Aiznesām viņu uz mājām, pabarojām, uz nakti atstājām pie mums(kaķis šim lielajam putnam neklupa virsū-baidījās) un nākamajā dienā aizvedām uz zoodārzu, atdevām viņu aprūpē! :) Bijām diezgan priecīgas no viņa atbrīvojušās!No rīta šamais sāka ķērkt un mūs modināt-kompāniju sagribēja! Krauklītis sākumā bija bailīgs, bet beigās jau dikti gribēja manu un mammas sabiedrību-kā mīļš mājdzivnieks jau tapa nepilnas diennakts laikā! :)

jaa.. seit jau biju minejusi, kad viena sieviete, kura bij sarijusies tabletes gaja slicinaties, gribeja pedejo cigarete ar mani uzpipet, kamer mes pipejam un runajam nopratatu kad viss ir daudz nopietnak neka domaju, jo nu jau putas pa muti naca ara, nu tad padevu bralim mesi, lai izsauc atros, jo savadak vina aizietu, jo negribeja lai tie brauc, nu bet gaidot atros vina jau uz kajam nevareja nostavet un miga ciet, putas saka pa muti nakt lauka, tad mes ar brali vinu aizvedam uz solina apsesties un centamies noturet nomoda lidz atrie atbrauc.. Sagaidijam atros un visu paspejam laika, jo atrie bij teikushi kad ja nedaudz velak butu zinojushi un vini nespetu ierasties laikus, tad sievietei vairs nespetu palidzet...

Jā, draugu, kurš mēģināja pastrādāt muļķību (no coment vairs par šo)
Bieži nākas palīdzēt pāriet bērniem pāri ielai, kurai nav ne gājēju pārejas, ne luksofora.
Par dzīvniekiem... Nu nez, vai to par dzīvības glābšanu varēja saukt, bet paņēmu mazu, slimu kaķēnu, kuru vedu pie vetārsta un paņēmu sev... Vēl kaut kad vēlāk paņēmu divus mazus kaķēnus, kurus māte bija pametusi, viņi bija par jau nu, lai bez mātes dzīvotu, pat acis nebija atvēruši. Tos es arī paņēmu mājās, lai koptu :)

Atņēmu savam kaķim putniņu, kuru viņš bija nomedījis.
Putnam bija tik nedaudz spārns apžļembāts. apkopu, palaidu vaļā.
Reiz sabrauktam kaķītim palīdzēju. Novācu no ceļa, izsaucu savu māti [vetārstu] un kopīgiem spēkiem savedām viņu kārtībā. Likās, ka būs traki, bet tomēr mazais mincis izdzīvoja un tgd ir pie mums! ^^

ja nu vieniigi sev.

izņemot vairākas mārītes, kuras savulaik bērnībā tika novāktas no ietves nē..
bet skolas laikā ar savu diplomātiju panācu to, ka viena klasesbiedrene nedabūja pa seju...

Nu laikam, ka nē.. hmm es tik mušas un citus lidojošus brīnumus esmu nospiedusi!

ne nav gadijies nav bijusi  man tada iespeja

dzeks Ogree otrajaa dambii ja nemaldos sliika,mans coms..lecu nost no taas lielaas sienas uz akmenjiem..gandriiz mani nosliicinaaja,labi,ka tur seeklis uzreiz bija..

Jā, tā nu bija gadījies, ka mēs pusaudžu vecumā kādu dienu staigājām pa jaunceltni. Un ejot pa betona maliņu, mana draudzene zaudēja līdzsvaru u grasījās krist, par cik es biju aizmugurē, paguvu viņu noķert, savādāk viņa būtu kritusi no 2-3 metru augstuma uz lieliem betona bluķiem    

Ezīšu ģimenīti ar pieniņu barojām,kaut kādas 7 vai 8 diennaktis....auksta ziema bija un viens no lielajiem ežiem tupēja pie verandas durvīm...Vīrs ienesa istabā-domājām,ka miris...pēc laika sāk kustēties....iedevām siltu pieniņu,un šis aizčāpoja.Uz rīta pusi-jau divi ežuki tup pie durvīm....tā mēs viņus dzirdinājām....pēc tam viņi pazuda.Tāpēc man sirds žņaudzās,kad redzu uz ceļa nobrauktus....

kad vienu reizi gaaju uz skolu redzeeju ka viens kakjis bija sakjeeris balodi. es to kakji pabaidiiju un vinjs atlaida nagus un balodis aizlidoja sveiks un vesels.

Izglābu vienu pazīstamo, no dažiem nelabvēļiem kam viņš bija parādā naudu.. vienā vārdā sakot, bija atbraukuši, lai vestu uz mežu.
Dzīvniekus nevarētu teikt, ka esmu īpaši izglābis, bet nu apbrīnoju tos veģetāriešus, kas apēd dzīvniekiem visu lopbarību un tad šamējie nomirst badā

Nau vel pagaidam sanacis..

ne un tas ir labi tas nozime ka nav ijis vajadziba  

pirmajā klasē mani pašu izglāba no noslīkšanas, vēlāk mēs ar citiem bērniem gribējām glābt putniņus un citas mazas radības, bet nezināšanas dēļ vairāk kaitējām nekā glābām. Vēlāk rūpes par mājdzīvniekiem...tagad medīju, tas nozīmē, ka atņemu vairāk dzīvība, bet nešauju bezjēgā...bet tik un tā mīlu dzīvniekus un vienmēr priecājos tos redzēt, jo medījot un uzvedoties klusi var redzēt tik daudz dzīvnieku - katru reizi kaut kas jauns....

man liekas, ka neesmu..!

es izglābu vienu pīlēnu, viņš jau bija gandrīz noslīcis, izmasēju viņam mazo vietiņu, kur jābūt sirsniņai, tāds ļoti vājš bija, sasildīju un galu galā izdzīvoja! staigā vesels, jau 7 gadus, Pirļī viņu sauc :)

cilwekam