Šo tekstu jau var pārprast no visiem iespējamiem leņķiem :D

Nu īstenībā jau neko, kaut arī laiku pa laikam prātā iepeld domas par darbībām no pagātnes, kuras tiek izvērtētas ar nožēlu, ka varēja darīt savādāk, bet nu ar to ir jātiek galā, un nedrīkst jau ļaut pagātnei jaukties nākotnē, jo tas tikai visu sāks vēl vairāk bremzēt. Tāpēc ir jāpateicas pagātnei, ka viss ir noticis tā, ka tagad ir, jo varbūt tieši tikai tāpēc vēl tagad šeit elpojam un vēl turpinam dzīvot, jo ja būtu noticis, kas savādāk tad varbūt arī sen būtu six feet under :D

Neesmu vsp draugos gājis jau vairākus mēnešus, kaut kā esmu atradinājies, bet citu bildēs iemūžināto prieku un laimi,noteikti, nevajadzētu apskaust, jo labuma nekāda. Labāk ir priecāties par citu laimi, un būt pacietīgiem, nešaubīgi gaidot savu laimi, jo kā nekā  - your current circumstances doesn't affect your ultimate potencial, since the best is just ahead of us!

Ja pareizi izpratu jautājumu, tad esi domājis kā tajā filmā transcendence, kurā viņš augšupielādēja savu apziņu, saprātu PC?

Visticamāk, tā nerīkotos, jo tas nekur nebūtu pazudis, bet gan saglabājies dvēselē, kas pēc nāves pārcelsies kādā citā kosmiskajā enerģētikā, kas pagaidām nav cilvēka prāta aptverams, iedomājams... Mēs uz to skatāmies, kā uz daudzām lielām jautājuma zīmēm, bet cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši klīnisko nāvi, noteikti ir lielāka skaidrība par tālākās pārdabiskās formas eksistenci. Viss visums ir iekārtots, kā tam ir jābūt, un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek,  taču mainot visuma kārtību, noteikti nekas labs nav gaidāms...
Katram ir savs laiks, jo tā tas ir iekārtots... Turpretim, nāve tāpat kā dzimšana ir dabīgi iekārtots process, tādēļ skatos uz to kā uz jaunu sākumu, kas mācīs ko jaunu...

eto na verno budet shto chelevek chustvuet, dumaet s serdsom... dumaju shto dusha eto kak serdce, obo svjazinie, i kogda mi delaem che to ploho, mi zhe chuvstvuem chto 4e ta ne tak... :)

labāk, protams, tad pirmo, jo otro lasīt kāds mindfuck

tas jau atšķirībā kā kuram... cits moš' nokritīs un pagulēs, cits atkal aizstreipuļos tālāk, turēdams galvu!
pagājušo vasaru sanāca uz ielas gadījums ar kādu pontīgo pi*eraskas cepures piekritēju, kurš ejot pa ietvi izpleties kā atvērts skapis, un vēl uzskrienot virsū, pēc 2 metriem ko aizskarošu pateica, kad apgriezos, lai parunātu, ievēroju, ka čalis neuzkrītoši satvēra savu pudeli it kā drīz būs, tad es pakāpos soli atpakaļ, lai viņam būtu izdēvība trāpīt, turpretim tas attālums iespējams šeit bija tas noteicošais, kas deva man laiku, lai izvairītos n shit... pēc brīža nācās ātri iet prom, jo uz ielas kāda paranoja cilvēkiem sākās, un diemžēl es izskatījos kā sliktais, kurš uzbrūk cilvēkiem, jo pudele pievērsa apkārtējo uzmanību tikai, kad izšķīda... :D
bet nu katrā ziņā, tas jau nav ieteicams, un labāk neriskēt kādu šķembu pakausī atstāt, bet izvairīties no tādiem jociņiem... bet ja jau pats neesi vainīgs, tad karma noteikti palīdzēs :)

šiem cilvēkiem vienkārši patīk būt uzmanības centrā...

Iespējams, šie puiši atstājuši sliktu pirmo iespaidu... Bet ne jau visi cilvēki ir vienādi, tieši otrādi, katrs esam atšķirīgi, taču katrā ziņā līdzības dēļ, tāds tādu atrod.
Lai vairāk pievēršas sevis izzināšanai, gara nostiprināšanai, jo apkārt plosās lipīgs vīruss - negativitāte, kas gribot, negribot ietekmēs, ja par to tiks aizmirsts un tiks atļauts bojāt sevi, savu garīgo, un arī dzīves turpmākos notikumu iznākumus.
Tā kā nedrīkstam aizmirst par galveno lomas spēlētāju - sevi.