munkss viens no vecākajiem un aktīvākajiem latviešu pusē bija pirms 5 gadiem..vai vēl šeit uzturās, kas zin..

Pieļauju,ka agrāk tie paklāji bija vērtīgāki un tos nodeva no paaudzes paaudzē. Lai labāk,ilgāk saglabātu, karināja pie sienas. Paklāji citi, tradīcija palikusi.

Man tā šķiet, ka Tajā vietā tauku šūnas nedzīvo.. varbūt kautrējas

Vispār uzskatu, ka esmu reāla domās par sevi:)
piemēram, godīga - to var tikai praksē pārbaudīt. Svešu naudu kabatā nebāžu un nešmaucos
sliktā  - esmu asa, ļoti bieži nejauši sanāk kādu aizvainot tikai tāpēc, ka saku, to, kas ir uz mēles

Pēc teorijas jābalstās uz to, kas Tev padodās vislabāk un aizrauj.
Bet man pēc šitā neizdodas, jau gadus 3 nespēju nosliekties uz kaut ko vienu un konkrētu.. pamazām tik atsijājas, ko es toč negribu darīt.
Veiksmi:)

Es Tavā vietā ietu atkal gulēt :D un pasapņot:) Moš sapnī vari pajautāt, kur lai viņu satiek??

Esmu gan skrējusi, gan man ir skrējuši pakaļ. Manuprāt, nav forši ne viens, ne otrs variants. (Nu patīkami jau it kā ir, kad Tev skrien pakaļ)
Bet šobrīd man ir variants, kad man skrien pakaļ, bet es to galīgi nevēlos.
Ideāli būtu, ja mēs mazāk noklusētu un vairāk ticētu. Tāda mana utopija. Tad nebūtu veltīgi izšķiests laiks pakaļskriešanai, bet gan vērtīgā kopābūšana.

P.s. ceru nejautā par iepazīšanās periodu, jo tad kādam taču ir tā iniciatīva jāuzņemās :D

Man draudzene ar vates kocinu apsmere un pumpas patiesiba pazud atrak un nepaliek ne dzeltena ada, ne adas bojajumi, bet es pati neesmu meginajusi.

Tikai telefons, bet parasti man kabatu nav (vismaz vasaras apgerba)

Nē, man sanāk latviešu un lietuviešu savienība (tas ir tas, ko es zinu)