Es kāpt gribu kalnā visugstākā,
Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā;
Lai putenis plosās, lai ziemelis elš,-
Uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!

Es laidīšos jūras dziļumos
Un meklēšu, pētīšu, vandīšo tos,
Līdz pērli būšu tur atradīs,
Par visām skaistāk kas margo un viz.

Es tīrīšu viņu un spodrināšu,
Līdz staros tā spulgāk par dimantu,-
Kaut nāves miegā man vajdzētu migt,
Šai pilī, šai pilī gribu es tikt!


Это отрывок из произведения латышского поэта 20 века Вилиса Плудониса "Сын вдовы". Очень красивый, на мой взгляд, с довольно быстрым темпом, но между тем некой лиричностью. По звучанию он мне очень нравится, да и по содержанию тоже