Kā novērst bērnu un pusaudžu klaiņošanu, kas noved pie apreibinošu un atkarību veicinošu vielu lietošanas, nepilngadīgo noziegumiem, kas var radīt ne tikai veselības traucējumus, bet pat letālu iznākumu?

Tas ir temats, kas prasa ne tikai ģimenes, ne tikai izglītības iestāžu, bet visas sabiedrības uzmanību.
"Kurzemes Vārds" aicināja cilvēkus izteikt savu viedokli, ko darīt, kā piesaistīt zēnus un meitenes saturīgai laika pavadīšanai, lai viņi nebēgtu no mācību stundām, neklaiņotu pa ielām, nedrūzmētos vārtu rūmēs un savā bezdarbībā neizdomātu prettiesiskus gājienus.

Kāda laikraksta lasītāja atcerējās, ka kādreiz darbojās un bija populāras bērnu istabas, kas atradās namu pārvalžu telpās. Tās bija atvērtas vakaros, un tajās tuvākās apkaimes skolēni ienāca, lai parotaļātos, satiktos ar saviem draugiem, un tas viss notika pieaugušo uzraudzībā. Tā laika zēniem un meitenēm patika, ka viņus neviens nespiež dancot, dzejoļus skaitīt vai skaisti dziedāt ansamblī, ka viņi var vienkārši uzspēlēt kādu novusa partiju vai sacenties galda tenisā. Lasītāja jautāja, vai tagad pilsētā ir līdzīgas iespējas, un bija gatava, ja vajag, nākt palīgā vadīt nodarbības bērniem.

Jāatbild: jā, Liepājā ir tāda veida iestādes, kuras darbojas pēc līdzīga principa un kurās bērni var iet un darboties sev pieņemamā laikā. Tas bija vēl pirms gadu tūkstošu mijas, kad gaisā atkal un atkal virmoja doma par bērnu istabu kā noderīgu patvērumu tad, kad stundas beigušās. Bet bija mainījušies laiki un apstākļi. Un tomēr gan pilsētas pašvaldība, gan domes deputāti, kā arī izglītības un bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, piedaloties nepilngadīgo lietu inspektoriem un narkologiem, apzinājās nepieciešamību un aizvien aktīvāk risināja jautājumu par bērnu klubiņa izveidi. Jo izveidot no jauna to, kas likvidēts, nav tik viegli.

2000.gada februāris atnāca ar savu veida uzvaru. Bija atdzimis bērnu klubiņš. Toreiz to iesāka vadīt Ligita Otto, un viņa vēl aizvien ir klubiņa "Labie draugi" vadītāja. Sākumā mājvietu tas atrada Ezerkrastā, Rojas ielā 3. Pēc tam, kad ierādītais daudzstāvu nama divistabu dzīvoklis kļuva par šauru un aizvien lielākais bērnu skaits radīja neērtības kaimiņiem, klubiņš "Labie draugi" pārcēlās uz telpām Reiņu meža ielā 12, kur darbojas vēl tagad.

Klubiņš "Labie draugi" parādīja, ka zēni un meitenes labprāt pulcējas kopā vietā, kur ar viņiem darbojas pedagogi. Ezerkrasta bērniem ir iespējas draudzēties un sacensties, iet ekskursijās ar klubiņu "Pa pusei" un "Pēcskola" dalībniekiem. Klubiņš "Pa pusei" jau bija izveidojies un darbojās klubā "Lauma", bet "Pēcskola" tapa pēc Initas un Andra Bišofu ierosmes. Arī ģeogrāfija šīm bērnu brīvā laika pavadīšanas iestādēm ir visai izdevīga ģimenēm, jo tie atrodas kā vienā pilsētas galā – Ezerkrastā, tā otrā – Velnciemā un Zaļajā birzī.

Spēles, sacensības un draugi

Klubiņā "Labie draugi" bērni sāk pulcēties jau tūlīt pēc durvju atvēršanas – no apmēram pulksten 12, un tā līdz pat slēgšanai – pulksten deviņiem vakarā. Reizēm telpās, kas atrodas daudzstāvu nama otrajā stāvā, ir pat līdz divdesmit zēnu un meiteņu, reizēm te ir tukšāks un klusāks. Klubiņš darbojas Bērnu un jauniešu centra paspārnē, un tagad, kamēr centrs gaida savas telpas, kas apsolītas jaunajā multihallē, te darbojas arī zīmēšanas, dziedāšanas un keramikas pulciņš. Un nereti šajās nodarbībās iesaistās arī klubiņa apmeklētāji. Ja saimnieces – vadītāja Ligita Otto un pedagoģes Kristīne Homenko un Inga Lankupa – nav izdomājušas kādas kopīgas nodarbības, tad atnācēji spēlē galda spēles, kāds klusākā stūrītī izmācās uzdotos uzdevumus. Parasti tie ir jaunāko klašu bērni, kuriem lieti noder pedagogu padoms, lai izpildītu uzdoto. Arī vecāki var būt priecīgi, ka bērni izmācījušies.

Edgars, Kristīne un Emīls ir nolīkuši pār galda spēli "Monopols". Divas meitenes – Alīna un Diāna – mētā šautriņas. Edgars pastāsta, ka klubiņu apmeklējot jau no mazotnes, kad viņu te atvedusi mamma. Lai bērnam būtu ko darīt un kur palikt. Viņš saka, ka te patīkot viss, esot draugi, varot paspēlēties, lielie puikas gan brīžiem esot skaļi un gribot grūstīties. Bērni dzīvo turpat netālu – apkārtējās daudzstāvu mājās, tāpēc labprāt ienāk te, kur telpas plašas, kur sienas rotātas ar pašu zīmējumiem, aplikācijām, kur centrā novietoti novusa un galda tenisa galdi.

Bērni priecīgi rāda diplomus – tos viņi ieguvuši Valentīna dienai veltītajās bumbošanas sacensībās, kurās piedalījās visi trīs Liepājas brīvā laika pavadīšanas klubiņi. Tādi kopīgi pasākumi nav retums klubiņu ikdienā, jo viņi sadarbojas regulāri. Svin svētkus, rīko sacensības, ekskursijas. Rāda uzvedumus, ko iestudējuši pašu spēkiem. Problēma ir braukšanas izdevumi. Parasti šie bērni nav tik naudīgi, nav tā, ka visiem māmiņas un vecmāmiņas var iedot naudu ceļam. Tā tas, piemēram, ir vienam no audzēkņiem – Andrim. Viņš arī uz klubiņu nāk jau no mazām dienām. Viņu atvedusi vecmāmiņa, kura ņēmusi mazdēlu aizbildnībā. Viņa pati strādā, tāpēc tieši tuvumā pie mājām esošais bērnu klubiņš ir laba vieta, kur puikam darboties. Arī vecmāmiņa var būt mierīga, jo katrā laikā var sazināties ar audzinātājām un noskaidrot, vai viņš ir atnācis. Tā var uzzināt, kad puika ir aizgājis, ar ko uzturas kopā.

Bultiņa klubiņa virzienā

Bērni mēdz dažādi mānīties, tāpēc tieši šī ģimenes saikne ar klubiņa pedagoģēm ir ļoti svarīga. Protams, klubiņš nav ne pārmācības iestāde, ne kāda piespiedu uzturēšanās vieta. Te zēni un meitenes nāk un iet brīvprātīgi. Reizēm atrod savu draugu pulciņu un nolemj, ka var neatnākt. Taču bieži vien piedāvātās nodarbības izrādās vilinošākas. Kaut arī klubiņa vadītāja Ligita Otto un viņas palīdzes nav nemaz tik optimistiski noskaņotas. Viņas dara visu, lai bērni gribētu uz šejieni atnākt, taču ir nopietni jādomā, kā piesaistīt zēnus un meitenes, lai viņi dotu priekšroku šīm nodarbībām, nevis meklētu izklaidi pagalmā vai kāpņu telpā.

"Mums ir jāiet līdzi laikam un jāpiedāvā zēniem un meitenēm to, kas viņiem tagad skaitās moderns un pēc kā viņi tiecas. Ir nepieciešamas jaunas galda spēles, mums nav interneta, kas lieti noderētu, jo mūsdienu bērnus piesaista tā iespējas. Jāpievērš uzmanība tam, ka esošās spēles arī ātri nolietojas, ja bērni tās daudz spēlē," sacīja Ligita Otto. Viņa atzina, ka pašvaldība sniedz atbalstu, bet tāpat lieti noderētu sabiedrības ieinteresētība. Jo tas, lai pusaudži nepulcētos turpat netālu kāpņu telpās un negudrotu, kā aizskart nācējus, bet dotu priekšroku saturīgām nodarbībām, ir svarīgi ne tikai viņiem pašiem, bet visiem cilvēkiem.

2000.gada septembra sākumā vadītāja vērsusies pie sabiedrības ar lūgumu palīdzēt un ziedot galda spēles, krāsojamās grāmatas, zīmuļus. Arī grāmatas, nevis romānus, bet tieši izzinoša rakstura izdevumus. Jo bērniem patīk savām rokām kaut ko pagatavot, viņi skatās grāmatās un rod ierosmi. Atsaucība toreiz bijusi minimāla. Bet vajadzības nav izzudušas, tās ir arī tagad. Klubiņu apmeklē dažāda vecuma bērni, un ir vajadzīgas lietas, ar kurām darboties.

Ja mazos var nodarbināt ar krāsām un spēli "Monopols", tad lielāki bērni, pusaudži jau vēlas spēlēt nopietnākas un modernākas galda spēles. Ligita Otto apmeklējusi līdzīga veida iestādes Latgalē un Igaunijā. Tallinā viņa redzējusi, kādas tur telpas un aprīkojums. Un atceras, ka tur bijis gan modernais galda hokejs, gan futbols, gan datori. Domājot par to, kā augt, kā kļūt interesantākiem nākotnē, saimnieces rūpējas, lai par viņiem uzzinātu jau šodien. Protams, ka daudzus dalībniekus atved sev līdzi esošie. Bet, lai apkārtējo māju iedzīvotāji, sevišķi jau ģimenes, kurās aug bērni, būtu informētas, ir sagatavotas informatīvas lapiņas ar uzsaukumu "Mēs atrodamies šeit!", kurā ir gan nodarbību piedāvājums, gan viegli saprotama karte ar bultiņu klubiņa "Labie draugi" virzienā.

Uzziņai

Bērnu klubiņi "Labie draugi" – darbojas Bērnu un jauniešu centra paspārnē, atrodas Reiņu meža ielā 12, vadītāja – Ligita Otto. "Pa pusei" – darbojas Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centrā, Krūmu ielā 29, vadītāja – Dace Tetere. "Pēcskola" ir reģistrēta kā nevalsts organizācija, interešu izglītības centrs, tas atrodas Vērgales ielā 1–1, tā saimnieki ir Inita un Andris Bišofi.

Kurzemes vārds 20. februāris (2008)