Tātad, man pie sienas karājas dzimšanas dienu kalendārs, un kā jau lielākā daļa no jums iespājams jau uzminēja - visas dzimšanas dienas pieder kādai no manām apsēstībām. 19. februāris gadījās Del Toro diena un, sakritība - mana vārda diena. Parasti uz šīm, aktieru, režisoru vai komiķu dzimumdienām es cepju kūku, bet šoreiz mamma bija parūpējusies par to.
Rīts bija pavisam brīnišķīgs - es, mamma un brālis dzērām kafiju un ēdām kūku - mans brālis gan nezināja, ka man ir vārda diena, tāpēc ticēja uz vārda, ka es patiešām svinu Del Toro dzimumdienu.
Izgājām ar māmuliņu pastaigāties, paēdām labā restorānā un devāmies mājās. Par tik cik es brāli nebiju redzējusi jau vairākus mēnešus, izlēmām, ka iesim uz kino, protams, es izvēlējos The Wolfman - rimeiks ar Del Toro galvenajā lomā.
Ar to vēl nepietika, jo sākām runāt par vecajiem labajiem laikiem, kad krājām naudu, lai nopirktu PS3, naudu sakrājām, bet viņa sieva sāka vaidēt, ka mums to nevajag un katā ir naudas izšķiešana. Tā nu viņa iztērēja to naudu maucīgām drēbēm. Bet nu, tagad, ejot no kino mēs runājam, runājam un tad man ienāk galvā brīnišķīga iedeja - sakrājam naudu un pērkam PS3! Bet tad manam brālim ienāca prātā vēl brīnišķīgāka ideja - pērkam Nintendo Wii un pērkam to tagad!
Ielecām pirmajā autobusā, kurš gāja uz pilsētu, bet veikals bija slēgts. Bet mēs nepadevāmies - braucām uz vienīgo veikalu, kas ir atvērts pēc deviņiem  un atradām to sasodīto kasti! Sapirkām visus aksesorijus un pāris spēles, vienu no tām - Resident Evil (kad es biju sīka mēs ar brāli šamo bliezām uz PS). Par visu kopā samaksājām apmēram 300 britu mārciņas, protams, dalījām uz pusēm.
Par tik cik manam brālim dzimšanas diena ir pirmdien nolēmām, ka tā arī būs viņa dāvana un otra puse bija dāvana no viņa, jo vakara beigās viņš jau saprata, ka tā ir mana vārda diena.
Tad nu palikām augšā visu nakti un šaudījām zombijus un ,protams, Misters Benicio Del Toro manu galvu nepameta ne uz minūti! :)
ā, es vairs neesmu Nīderlandē, atbraucu atpakaļ uz Edinburgu un izbaudu savu dzīvi cik vien varu.