Tad nu tā - nesen pie manis ciemos atbrauca viens draugs (tas pats, kurš jaunais vīrs). Lieta tāda, ka jaunajā dzīvoklī bija diezgan liela nepieciešamība pēc datorgalda, savādāk nu kautkā neērti pie parastā galda ilgstoši ar datoru rīkotiem. Vakardien iečekojām ss.lv sludinājumus un ievērojām vienu, pēc izskata, ļoti gaumīgu datorgaldu, nebija arī no dārgajiem. Nu ko - pazvanījām, uzzinājām, ka joprojām pārdodās, sarunājām šodien aplūkot datorgaldu, ja patiks tad pirksim. Nedaudz pabrīnījāmies, kad pārdevējs (ja tā var nosaukt to čali, kurš pārdeva sev piederošu lietu) nenosauca konkrētu adresi, kurā ierasties, vien kautko noteica - tiekamies Bauskas ielā.

No rīta pamostos, iečekoju googles kartēs, kur tad ir Bauskas iela - nu gan, otrā Rīgas pusē, vēl priecēja fakts, ka nekāda mazā nav vis tā Bauskas iela. Kā atradīsim? Šeit palīdzēs GPS ierīce, tikai derētu gan zināt precīzāku atrašanās vietu. Nu labi - braucam uz to Bauskas ielas pusi, pāri Dienvidu tiltam un klāt esam. Kur tālāk? Pa labi, pa kreisi vai uz priekšu? Sazvanam to čalīti, kurš tirgo galdu, tas kautko pusnodzertā balsī nomurmina ka atrodoties baltā privātmājā. Nu gan daudz informācijas iedeva, katra piektā māja ir privātmāja un vēl pie tam arī ļoti iespējams, ka vismaz puse no tām mājām kādreiz bija baltas. Labi, sāksim ar kreiso pusi... braucam, braucam vēl, joprojām braucam. Zvanam vēlreiz - konkrētāku atrašanās vietas informāciju tomēr gribās. Tas cilvēks ir brīnumains, šoreiz nomurmina kautko par to, ka māja atrodoties mežā (jā, tā viņš teica). Laikam ar to mežu tika domāti koki apkārt mājai. Labi, no n-tajām privātmājām pāris atkrīt, kurām tuvumā nav koku, tāpat paliek dauuuuudz to māju.

Nu jau es paliekam nedaudz dusmīgi - nu kā lai zinām, kur doties, ja nevar pateikt precīzi? Pagājusi jau stunda, kopš mēs maldāmies pa Bauskas ielas apkārtni, ik pa laikam sazvanoties un jautājot - vai mājai tuvumā nav tāda un tāda iestāde, šo procedūru atkārtojot vairākas reizes. Kā nopratu, arī tas "pārdevējs" nav ar kautko apmierināts, bet nu viņš arī nav īsti pilns rublis - vai tiešām tik grūti ir nosaukt mājas adresi? GPS ātri atradīs ceļu uz turieni, bet nē - sajūta tāda, ka tas čalis grib šo preci, tautas valodā runājot, "iesmērēt", lai pēc tam nevarētu viņu neviens atrast. Rīgu taču nepazīstu tik labi, itsevišķi Daugavas to pusi, lai zinātu mājas pēc krāsām un koku skaita ap tām.

Apstājamies pie tādas lielas stiklotas ēkas zaļā krāsā, kura pēc izskata atgādina kādu banku vai ko tamlīdzīgu. Zvanam atkal un pastāstam par savu atrašanās vietu, "pārdevējs" neizpratnē, laikam pats nezina, kur īsti esam, tik piebilst, ka jābrauc garām "SEB" bankai. Kur pie velna tā ir?

Labi, ka vismaz draugs zināja, kur tāda ir, jo reiz sanācis garām braukt. Vislabākā lieta slēpjas faktā, ka es toreiz arī braucu līdzi, tikai manas smadzenes laikam nespēja iegaumēt atrašanās vietu un es ne sū** neatcerējos, kur tāda ir. Es sāku just, ka šodien ir mana laimīgā diena, jo datorgalda tirgonis pateica, ka pie tās mājas stāv tāda un tāda automašīna. Baigi palīdzēja...

Aizbraucam garām "SEB" bankai, pabraucam vēl labu gabalu uz priekšu, skatāmies visapkārt un nekur neredzam baltu privātmāju kokos, pie kuras stāv tāda un tāda automašīna. Izbraucam pat nedaudz ārpus Rīgas, bet neko neatrodam. Labi, braucam atpakaļ un iegriežam daudzdzīvokļu māju pagalmā. Zvanam, nu jau kādu astoto vai devīto reizi, atkal apstāstam savu atrašanās vietu. Izrādās, ka tā māja atrodas 200 metru attālumā no mūsu pašreizējās atrašanās vietas. Labi, iebraucam pa norādīto ceļu, bet tur pārsteigums - nav privātmāju, ir tikai daudzdzīvokļu celtnes. Pie vienas no tām atrodas aprakstītais auto, še tev bļ* privātmāja. Kas, viņš pats nezina, kur dzīvo? Vēl pie tam viņš mums bija samelojis.. kā tad, nav gan mājai ielas numurs ...

Labi, atbraukuši esam, apskatam galdu, nopērkam to, izjaucam un salādējam automašīnas bagāžniekā, bet nevar jau viss beigties tik labi, vai ne? Bet, protams, nevaram iedarbināt savu auto, benzīns beidzās īstenajā momentā. Tuvākā degvielas uzpildes stacija ir labu gabaliņu uz priekšu. Ko darīt? Norūcam kautko nelabu pie sevis un ejam uz tuvāko degvielas uzpildes staciju. Izskatās, ka ne man vienam šī diena būs izdevusies - netālu no DUS'a ir automašīnu avārija. Arī, tautas valodā runājot - benzīntankā atgadījās jautras lietas. Pirmkārt, rakstīts, ka priekšapmaksas uzpilde - samaksā un uzpildi, cik samaksāji. Patiesībā mūs laipnā tante nosūtīja atpakaļ un teica - sākumā uzpildiet un tad samaksāsiet. Nu vai ziniet, loģika...

Aj, aj, aj - nejauši sanāca nedaudz uz rociņām benzīnu uzliet. Smarža nav patīkama, blakus uzpildes automātam ir papīra dvieļa kaste, kura par nelaimi ir tukša. Tas jau nebūtu tas, ja degvielas uzpildes stacijas veikaliņā varētu iegādāties salvetes, vai ne? Diena tik tiešām sāk izdoties.

Iepildījuši kanniņā benzīnu esam un atkal jāceļo atpakaļ pie tā saucamās "baltās privātmājas". Še tev - pretī brauc galda tirgonis ar motorolleru. Apstājas pie mums uz izsmejoši saka "Kas ir ko? Benzīns beidzies?". Ienāk prātā ideja iemest ar kanniņu un pateikt - "Kas ir ko? Filma beidzās?"   Tas tā, sevis uzjautrināšanai, jo gabaliņš ir ko iet atpakaļ.

Atnākuši esam, ielējuši kanniņas saturu automašīnas degvielas bākā esam, jābrauc uz to pašu "benzīntaku", lai iepildītu vēl kādu daudzumu benzīna, jo jātiek uz Juglu atpakaļ arī kautkā. Kā jau pieminēju, netālu no tās bija notikusi automašīnu sadursme, "sabučojās" vieglā automašīna ar busiņu. Reizē ar mums, ierodas arī ceļu policijas ekipāža. Paskatāmies pulkstenī, pagājušas aptuveni četrdesmit piecas minūtes, kopš gājām garām avārijas vietai. Tā laikam mūsdienās saucās operatīva darbība. Nē, nu malači, ka atbrauca, laikam sastrēgumi daudz..  

Viena lieta tomēr šajā dienā bija laba - vasara tuvojas, paliek siltāks un Jūs jau visi zinat, ko tas nozīmē. Aha, meitenes sāk ģērbties arvien plānāk, jo vairāk ir uz ko palūkoties :) Kopumā, diena tomēr bija jautra, neskatoties ne uz ko!

Mans blogs:  http://ivarz.blogs.lv