Jautājumi un atbildes

Meitenei jāizrāda ja.!!!
Lai gan vnm jau pastāv uzskats,ka puisim jārīkojas pirmajam.
Principā jau pirmais kas ir,tas ir jānojauc kautrīguma barjera.
Jo tas bendē vienmēr visu un visus.
Tapēc arī nav pirmā soļa no viņa puses,bet viss netīrais darbs jāpaveic ir meitenei.
Protams tā ir sarežģīta situācija,jo katrs mēs esam dažāds ar savām vēlmēm utt.
Var būt daudz un dažādu variantu,jo meitene jau nevar ielīst viņā iekšā un apskatīties kas tad viņam labāk "garšo"
Puisis noteikti vēlētos to uzmanību no meitenes,lai rodas tā sajūta viņam,ka mitenei viņš patīk.
Kā to panākt, es domāju,ka mūsdienās ir daudz dažādu līdzekļu,kā piemēram visādi interneti un telefoni.
Es domāju,ka sākumā nevajag tā ātri visu un sasteigti.
Tur vnk ir jāsagatavo labvēlīga augsne  
Jo dažreiz sasteidzot var visu vnk sadirst un neko vairāk.
Vajag tā pieiet tam tā vnk,vēsi kā sacīt.
Un pēctam tikai to tā pavērst,lai viņš saprot to,ka ir "nocopēts"  

vai nu viņam nav ar ko izrunāties, vai viņš tevi uzskata par labu draugu, vai viņš ir mīkstais un patīk žēloties, vai arī cer ka tev viņa paliks žēl, un tu viņu pažēlojot ņemsi sev.  Ja pēdējie divi, tad tas neko labu par viņu neliecina.

Par to jau itkā džekam vajadzētu domāt. Bet nu jā, 21 gadsimts. hmm, es ar nepārzinu tik labi Rīgu, varu minēt kādā parkā, Daugavas krasti, pa kanālu ar kuģojamo papeldēt, kāds skats no augšas. kaukā tā.

nu vipar jau kaili mēs esam +- visi vienādi,tur i nav ko salīdzināt daudz. atšķiramies iekšēji,katram savi tarakāni galvā / domas / sajūta / jūtas / velmes un tt

Prootams.
Kā kuro reizi. Citreiz pasniedzu puņķlupatu, paglāstu galviņu, citreiz atmetu ar roku un aizeju, citreiz ... hmmm .. visādi gadās.

ļauns,cietsirdīgs cietpauris

acis ir dvēseles spogulis,novēršamies tāpēc,lai to paslēptu vai pasargātu

23. gadi ar kapeikām :)

īsumā jāsaka skumji, ir ļoti daudzi cilvēku, kuri pametuši izglītību utt jo tikuši pamesti, lūk kādēļ arī citiem tāda nākotne izveidojās...

tas jau nu ir ļoti individuāli,grūti pateikt standarta skaitu
viss atkarīgs no cilvēka un jūtām,kā arī mentalitātes

gadās jau visādi.Un vari nepatikt ne vienai brīvajai,bet tik pat labi vari iepatikties nebrīvajai! Bet domāsim pozitīvi,un cerēsim ka reiz Tev būs abpusējas simpātijas,ja vēl nav.

  augusts principā ir lielākās daļas kāzu mēnesis
tradīcijas,tās ir tradīcijas,ja vot vienam senči precējās augustā u ntam teica- precies augustā,augusts labs mēnesis priekš kāzām,tad tā viņš arī dara.

kam man svešas mantas.
ne, lai jem un kratās prom.

Manā skatījumā jā. Bet tas , protams, ir ļoti subjektīvi.

Tas nav pienākums ne vienam ne otram, tas ir vnk neatņemama attiecību sastāvdaļa. Nebūs sexis, sāksies sānsoļi no tās puses kura nedabū. Dabīgs process. Lai attiecības neizjugtu, nedrīkst būt iztrūkumi, kaukā jākompensē, vai kā savādāk jāmeklē risinājumi.

ja mīl tad šķēršļu nav. drīzāk pārāk ievilkta nevainība var traucēt iepazīties ar pretējo dzimumu un vispār uzsākt kauko. vai arī ķip mīlestība ir bet vēl laužas, tad gan var nonākt līdz sānsoļiem utt.

Nu, pirmkārt pieņemu, ka tukšām sievietēm patīk tukši vīrieši. Tas ir kaut kas saprotams, atpazīstams, nesarežģīts.
Dažreiz tukši cilvēki māk labi izlikties, ka viņos kaut kas ir. Un, principā, lielāko tiess sievietes ir ļoti vienkārši iekarot, sākotnēji, pēc viena un tā paša šablona.
Kā arī, es pieņemu, ka ar viņiem ir vieglāk, nesarežģītāk. Un aizvien biežāk cilvēki meklē attiecībās tieši vieglumu un vienkāršību. Jo vairāk ir cilvēkā, jo vairāk viņš mainās, viņš kustās, jo grūtāk ir viņu saprast, balansēt ar viņu.

Kultūra, tradīcija, pieradums, lišķība, ironija - kā nu kuro reizi un kā kuram  indivīdam.  

hhm... varbūt pat gribētu.. ne galīgās galējībās, bet piemēram tavi minētie piemēri :
1. kaut kāda šausmu bilde pie sienas
2. tur mirušā pelnus /nu tā nu gan nav amorāla nosliece/
viss čotka, te neko amorālu nesaskatu

Kad otrs tāds kautrīgs ir

Nevar. Vienkārši tam cilvēkam iestājas tāds pārdomu brīdis, pēc kura parasti seko pirmais solis. Un tad ši lieta atrisinās.

celties agrāk, rīts ap pieciem sešiem ir dikt smuks:)
bet, ja tas tikai atvaļinājuma jautājums....nu, guli cik, kā un kad gribi, tās jau tikai tavas iedomas, ka, redz, tā nav labi.
P.S. datorā vnm var atrast izklaidi  

Man nepatīk apsaukāt cilvēkus, bet ar vienu tādu esmu gan saskārusies. Kā bija? Žēl, ka viņš tā arī nemainās...

Pilnīgi Tev piekrītu. Bet ar to darīšanu/nedarīšanu priekš/dēļ otra - ir simbioze un ir parazītisms.   Man, piemēram, varbūt ir apnicis sev cept pankūkas, bet kādai būtnei kaut kur ir noriebies cilāt auto motora pārsegu, skraidīt apkārt meklējot bomzi malkas skaldīšanai (jo tie arī slīpi palikuši) vai maksāt veļamašinas remontētājam pussimtu par to, ka vienu skrūvīti ieskrūvējis vietā (bet to jau Viņa nezin,ka vainīga bija tikai skrūvīte).
Manuprāt, vēl ļoooti grib atrast laimi otrā tie, kam nav kārtīgu vaļasprieku, sirdslietu. Protams, ir zināmi gadījumi , kad hobijs pārņem cilvēku tādā mērā, ka viņam tā otrā pusīte nemaz nav vajadzīga. īsāk sakot - galējības nav labi neviena virzienā.
Un vai tad vakariņas divatā nav garšigākas?

loģiski ka nē, ir kuri grib daudz vairāk . Bet nu lielākā daļa laikam jā.