3.jūnijs.
Mēs esam klāt, Austrālija!!! Esmu šīs skaistās valsts apburts! Kalni ir tik skaisti, bet okeāns tik radošs! Un viņiem tagad ir ziema, hahahaaa! Ar nepacietību gaidu pavasari.

25.jūlijs.
Austrālija!!! Tā ir burvīga vieta uz zemeslodes! Uz mūžīgi zaļajiem kokiem karājas resni sikspārņi.
Vakar veicu aizraujošu ceļojumu uz pilsētu lauku apvidū. Jūs nenoticēsiet! Redzēju savvaļas ķengurus! Savvaļā tie ir tik graciozi un skaisti! Šeit patiešām ir paradīze!

1.augusts.
Šodien iepazinos ar aborigēniem. Apbrīnojami ļaudis! Viņu acīs spīd senas tautas gudrība, bet ārēji tie ir tik maziņi un nekaitīgi… Kā viņi šeit izdzīvo? Iedevu viņiem dolāru.

11.augusts.

Drīz atvērsies medību sezona uz ķenguriem. Tas ir šausmīgi!!! Nevaru iedomāties, kā kādam var ienākt prātā pacelt roku pret šiem nevainīgajiem radījumiem! Gaidām pavasari. Man šeit tā patīk!

2.septembris.
Pavasaris ir klāt! Šonakt lija. Superrrr!!!! No rīta pa logu bija redzams, ka visa apkārtne ir nosēta dievīgiem ziediem.. Izskrējām ar sievu ārā un tos saplūcām. Skats kā botāniskajā dārzā, Ak Dievs…
Kaimiņu bērns mēdījās uz mūsu Toijotu, braucot garām ar tēti kravas auto. Bērns, ko no viņa var prasīt!

12.novembris.
Šonakt atkal lija lietus. Dēļ saldā ziedu aromāta salidoja lielas un ļaunas lapsenes. Sapratu vārda “alerģija” nozīmi. Vietām tek jumts, salikām spaiņus un kastroļus.

19.novembris.
No 12.datuma lietus nav pārstājies. Šodien novācām spaiņus un kastroļus – jēgas nekādas. Vienkārši izsitu caurumus grīdā. Drēbes vairs nežūst. Dators nobeidzās. Rakstu uz rakstāmmašīnas. Zemes ceļi ir izskaloti, pa tiem vairs nepabraukt. Labi, ka blakus ir šoseja. Laika ziņās diktors teica, drīz sākšoties lietus sezona. Nesapratu. Pārklausījos??? Austrāliešiem ir jocīgs akcents..

22.novembris. Pakaļā ar burkānu!!! Šoseja ir ciet, tā kā viss ir noplūdis. Vietējie iedzīvotāji braukājas ar saviem smagajiem autiņiem un mētā dubļu spaiņus pa labi pa kreisi. Suns atstiepa sprāgušu dzīvnieku. Parādīju kaimiņiem – izrādās – pīļknābis. Žēl putnelis…

23.novembris.
Labāk nebūtu rādījis – atnāca inspektors un izrakstīja soda kvīti uz 500 dolāriem par retas dzīvnieku sugas pārstāvja iznīcināšanu. Gribēju nošaut suni. Gribēju nošaut inspektoru. Nevarēju – pulveris bija mitrs.
Piesēju suni pie suņubūdas.

27.novembris.
Liekas, ka lietus iet uz beigām. Un produkti arī. Paldies Dievam, kaimiņi padalījās ar strausu olām. Ar omleti no 3 strausa olām pietiek ģimenei veselai dienai.

28.novembris.
Tas kverplis no laika prognozēm bija kaut ko pārmuldējies. Naktī suns ar visu būdu tikai aizskalots nezināmā virzienā. Liekas, ka man starp pirkstiem aug plēvīte.

7.decembris.
Šodien beidzot izkļuvu no mājas!!! Aizbraucu nopirkt ēdam. Un atpakaļceļā, protams, uz ceļa kā raķete izlido tas maita ķengurs. Raujot malā, ielidoju dzeloņdzīvnieku pūznī. Mežoņi. Tagad riepas ir ar “šipiem”, bet tikai, redz, cauras… Kamēr gāju pakaļ citām riepām, trīs aborigēni nolēja visu benzīnu. Viņi to osta! Tad redz, no kā viņiem tās pretīgi liesmojošās un trulās acis!! Iedevu viņiem 10 dolārus, lai atnes man tā ķengura ādu. Aborigēni atnesa sprāgušu pīļknābi. Neskatoties uz mazo augumu, tie skrien ātrāk kā manis mestie dekoratīvie diski.

10.decembris.
Uznāca vasara, karstums. Noskuvu bārdu. Nopirku džipu. Ar divmetrīgu ķengurķērāju. Tagad paskatīsimies, kurš kuru.

20.decembris.
Aizbraucām ar sievu uz piekrasti. Okeāns – vienkārši brīnišķīgi! Vakarā uzzinājām, ka vienu peldētāju norija haizivs. Velns ar viņu, rīt laidīsim uz upi, tur haizivju nav…

21.decembris.
Bet te ir krokodili. Labi, ka pirmais ūdenī iekāpa suns. Tik un tā mēs viņam taisījāmies nocirst asti. Bijām strausu fermā. Baroju ar roku putniņus ar riekstiem. Labāk to nebūtu darījis.

24.decembris.
Svinam ziemassvētkus patīkami vēsajā Londonā.