Nezinu kā ar jums, bet es aizvien vairāk pēdējā laikā apšaubu to vai vispār ir iespējams līdz galam uzticēties kādam cilvēkam...
Piemēram situācija:
Ilgus gadus kopā ar draugiem tusējies, kā jau ierasts, visu izklačo savai labākajai draudzene, sirds draudzenei (vai kā nu kurš to nosauc), brīžiem visu izklāsta pat pārlieku detalizēti, nepadomājot, par sekām, kas notiktu, ja to uzzinātu vēl trešā persona...
Un tepēkšņi kādā jaukā vai ne tik jaukā dienā, šī itkā šķietami tik uzticamā, labā persona, vienkārši piedirš jūs tik tālu, ka nesaprotat vairs pats kas ir zils un kas ir zaļš...
Es negribu pieminēt nekādus konkrētus notikumus, jo neuzskatu , ka drīkstu aprunāt kādu...
Tātad pie tēmas, ar to visu aplinkus blābināšanu gribēju jums pajautāt:
1. Vai jūs spējat pilnībā uzticēties cilvēkam, stāstīt visu, nemelot pat par niekiem, u.t.t. ?
Es piemēram pēdējā pusgada laikā, laikam esmu tik ļoti mānīta, ka nespēju nevienam uzticēties, jo gaidu uzreiz (jau savā prātā izdomātus notikumus), ka mani tomēr piekāsīs
2. Kāda ir robeža starp vienkārši paziņu un draugu?
Es tik tiešām nespēju saprast vai tie, ilvēki kas man grozās apkārt ir mani draugi, jo man palīdz, dalās ar mani un šķiet, ka viņiem pat nedaudz interesē un rūp tas kas noteik ar mani, bet kā lai zin vai tā nav tikai gluma izlikšanās, varbūt šai esošajai draudzībai apakšā ir paslēpts kāds konkrēts uzdevums, mērķis....???!!!
2.Paziņai nekad neinteresēs kā Tev tiešām iet,viņš to vienkārši pajautās pieklājības pēc,paziņas nāks un ies draugi visticamāk arī,bet ne tik ātri.
1.nu no draugiem pagaidām tik uzticos dažiem cilvēkiem.. no iepriekšējiem biju pazaudējis uzticību bet tas vairs nav nemaz tik būtiski,galvenais ir tas ko es daru savā dzīvē,no kļūdām esmu mācījies un esmu sapratis ka stāstīt dziļi visu par sevi nevienam nevar...
2.draugs ir tas kas tevi atbalstīs gan bēdās gan priekos,kuram ir līdzīgas intereses,vai arī pēc savas teorijas tas ir dzīves ceļa biedrs... paziņas tas man mazsvarīgāk,tā vairāk tāda subkategorija,pie subkategorijām pieskaitu kolēgus un visādus tādus... kr4 jāmācās analizēt dzīvi tad gan jau sapratīs kurš draugs kurš ne,agrāk daudzus uzskatīju par draugiem,tgd var teikt esmu palicis gandrīz viens no vienas puses tas ir labāk un vieglāk jo nav vairs tik daudz apgrūtinājumu,jo bieži vien bija tā ka mani izmantoja,manipulēja bet pretī nekādu labumu nejutu..
bet no otras puses ir nepierasti dzīvot tā no sākuma itkā liekas vientuļi bet ja saplāno un aizpilda laiku lietderīgi ta jau biezhi vien pa ceļam uzrodas kāds cilvēks ar ko parunāt :) bet nu ar laiku jau viss nostājas pareizajās pusēs :)
robezhu var pamanīt tādā reālā situācijā piemēram cilvēki ir iekļuvuši briesmās,daļiņa paliek tavā pusē lai kopīgiem spēkiem pārvarētu briesmas un palīdzētu viens otram (iespeejamie draugi) bet daļa aizskrien prom katrs uz savu pusi ka tik paglābtu savu ādu.. ( ne draugi)
un kāpēc es raxtīju iespējamie ? - tas tādēļ ka kāds varbūt tā rīkojās principa pēc un ir aizņemts ar savu dzīvi, tak 4to īstus draugus nav viegli atrast... uzskatu ka ja ir stabili 3 draugi tas jau ir daudz un man būtu pietiekami... :)
2.Ir dažādi draugi un dažādas paziņas... tas, kas ir draugs var nodot, tas, kas ir paziņa var izglābt tavu dzīvību, viss atkarīgs no cilvēka un viņa rakstura.. es ieteiktu nebūt noslēgtai, un būt godīgai pret apkārtējiem izklāstot savus dzīves notikumus normas robežās