O-kei.... Vismaz beidzot ir ieviesusies kaut kāda nebūt skaidrība. It kā jau nekas daudz nav mainijies, vienīgi ar to skaidrību uzreiz nāk tā dīvainā sajūta. Bija jau jauki un tā.. Vismz prieks par jaukajām JAUNAJĀM atmiņām... ilgā gulēšana darbā uz šķībā dīvāna, un zivtiņas, kas dzīvo visās upēs, krāsainās strīpiņas uz smaržkociņu smaržas sienas, rozā monstriņš un neskaitāmās stundas, dumjie pārpratumi un bezjēdzīgās apvainošanās, superuber siltās zeķes, un foršie vecāki, ņamma nakts vidū, taksistu bārs, un dailes teātris, melnais kaķis, smiekli, plecs uz kā izraudāt sāpi, mandarīni un sildīšanās, pīpējot pie istabas loga, acīgā tante, no pretējās mājas augšējajiem stāviem, šūpuļtīklā sēdēšana, un tās zvaigznes ar parakstiem, puika lācītis un meitene zebra, mazo filmu skatanās no trepēm, vizināšana uz mājām un atvadu mīlīgā buča, draudzēšanās, darba kavēšana, tilta vidus un pēdējā cigarete, rōzā cimdiņi, dominas autostāvvietas jumts, saburzītie rīti, priecīgās lietas..
UN spēka pirksts - EJ PROM ! ^_^
Paldies :)